Vienalga, cik biežu tu iegriezies baznīcā, kādas reliģijas piekritējs esi, arī tad, ja neesi nevienas reliģijas piekritējs (ateists), tev ir jāzina, kā izturēties un rīkoties baznīcā. Neviens tev nejautās nekādus paskaidrojumus, kāpēc tu esi ieradies baznīcā, ja pats nestāstīsi. Katram cilvēkam vismaz reizi gadā būtu vēlams aiziet uz baznīcu, smelties spēkus. Arī tie, kas nejūtas piederīgi baznīcām un kādai ticībai, bieži vien dodas Ziemassvētkos uz gada svētītāko dievkalpojumu un aizdedzina svecīti par saviem mīļajiem. Un nopirkt viņiem dāvanas ar kredītiem бързи кредити онлайн!

Ja dodies uz kādu dievkalpojumu, kam ir noteikts sākuma laiks – nekavē to. Ierodies laicīgi, ar vismaz piecu minūšu rezervi. Nav labas manieres ierasties laikā, kad dievkalpojums jau ir sācies un mācītājs jau runā. Tā tu izrādīsi pārējiem cilvēkiem necieņu, pārtraucot viņus svarīgā dievkalpojumā. Ierodies ātrāk un klusām atrodi vietu, kur apsēsties. Sēdies pēc saviem ieskatiem. Ja vēlies palikt aizmugurē, neviens tev neliks pārsēsties pašā priekšā tikai tāpēc, lai būtu tuvāk mācītājam. Cilvēki iet uz baznīcu dažādu iemeslu dēļ, un dažreiz viņi vēlas būt tur, bet palikt nepamanāmi pašā aizmugurē.

Ejot uz baznīcu nav jāvelk nekāds īpašs izejamais tērps – galvenais ir ērts un silts apģērbs. Vasaras laikā baznīcu sienas absorbē karstumu, padarot telpas vēsas un patīkamas, bet nereti ziemas laikā akmeņu sienas padara aukstu visu baznīcu. Īpaši padomā par siltu apģērbu, jo visu dievkalpojumu pavadīsi sēdus.

Turi savas rokas klēpī vai gar sāniem. Neplāties, ja esi pamanījis kādu paziņu. Nesēdi, atspiedis elkoņus pret krēslu apmali, tas liecina par nevīžīgu izturēšanos pret baznīcu. Neapgrūtini cilvēkiem iespēju paiet tev garām, tāpēc arī kājas neizlaid kā mājas dīvāna. Turi tās cieši klāt, ja esi apsēdies pašā krēsla centrā. Jāizvairās no sēdēšanas sol galos – vai tas ir iekšmalā vai ārmalā. Tā tu bloķē cilvēkiem ieeju apsēsties krēsla vidū. Esi pieklājīgs un pats laicīgi pabīdies uz krēsla vidus daļu, lai kād bez neērtas situācijas var apsēsties.

Pievērs uzmanību, ko runā mācītājs. Ja esi iegriezies baznīcā, tad ieklausies mācītāja vēstījumu. Izrādi cieņu pret to, kas runā tavā priekšā un pārējiem, kas vēlas klausīties. Nedari papildus lietas, it īpaši nespēlē telefonā spēles vai neraksti teksta ziņas. Nefotografē un nefilmē to, kas notiek baznīcā. Iespējams, daži cilvēki nevēlas, lai viņus svešinieki iemūžina personīgajos arhīvos. Dziedi kopā ar dziesmām un izbaudi skaisto koru dziedājumu, ja tāds ir. Baznīca ir tā vieta, kur neviens nenosodīs vai neizsmies par tavām dziedāt prasmēm. Dziedi klusu pie sevis, vai dziedi tā, lai dzird arī blakussēdošie, tikai nepārkliedz visu telpu.

Paldies par bildi Credx.eu

Paldies par bildi Credx.eu

Nāc uz baznīcu sagatavojies, ka būs jāpaliek tur kādu laiku, kamēr dievkalpojums beigsies. Kārtīgi paēd vai padzeries, lai mācītāja runāšanas laikā tev nesagribas attaisīt minerālā ūdens pudeli vai iekosties kādā cepumā. Neļauj, lai tavs skaļais vēders rada uzjautrinošas skaņas, kas novērš domu arī pārējiem cilvēkiem. Nerunājot par to, ka pats vairs nespēsi koncentrēties savai domai, kāpēc esi atnācis. It īpaši, ja dodies uz baznīcu kopā ar ģimeni un bērniem, pārliecinies, ka visi esiet paēduši un padzērušies. Nav pieklājīgi baznīcas apmeklējuma laikā košļāt košļājamo gumiju.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš bērnu uzvedībai. Neļauj viņiem spēlēties ar baznīcā izsniegtiem papīriem, apzīmēt tos, saplēst. Ja nespēj novaldīt skaļo uzvedību, atvainojies blakussēdošajiem un dodaties prom. Baznīca nebūs īstā vieta, kur skaļi audzināt savu bērnu.

Ziemassvētki ir gada gaidītākie svētki, tie raksturo mieru, saticību un mīlestību. Šie svētki tiek svinēti gan reliģiskā nozīmē, gan arī nereliģisku ticību vadīti. Arī reliģijas dalās, kāda ir lielākā Ziemassvētku nozīme viņu ticībā. Visizplatītākā pasaules reliģija ir kristietība, un šīs reliģijas piekritēji svin šo dienu ar īpašu mīlestību – mīlestību pret Jēzu Kristu, kurš piedzima šajā dienā.

Nav viena konkrēta datuma, kad ir dzimis Jēzus Kristus, tāpēc datumi mēdz atšķirties dažādās reliģijās. Vēstures laikā dienas, kad dzimis Jēzus Kristus, ir mainīgas. Ēģiptē 3. gadsimtā šī svētā diena bija 25. marts, Austrumu baznīca uzsvēra 28. martu, savukārt pirmie astronomi 6. gadsimtā, kas komētas nokrišanu Zemes tuvumā piesaistīja Betlēmes zvaigznei, lika atzīmēt 17. jūniju kā Kristus dzimšanu. Šobrīd kristiešiem, kā arī cilvēkiem, kas nav pievērsušies kādai konkrētai reliģijai, pieņemts Ziemassvētkus svinēt 25. un 26. decembrī. Pareizticīgie (kas arī ir kristieši) šos svētkus atzīmē janvāra pirmajā nedēļā, pēc svētā Jūlija kalendāra, 6. – 8. janvārī. Pirmie kristieši, kas sāka atzīmēt šos svētkus bija Romas katoļi. 274.gadā Romas imperators ieviesa svētku datumu tieši 25. decembrī, ko atzīmēja visa valsts. Sākotnēji tas gan bija par godu neuzvaramajam Saules dievam, taču vēlāk tika pārdēvēta kā Kristus dzimšanas diena. Šobrīd ļoti cieši ir savienojusies gan reliģijas piekritēju, gan pagānu Ziemassvētku svinēšana. Reliģiskie cilvēki vēl joprojām svin to par godu Dievam, taču pagāni mēdz pielūgt Zemes dievus un vadīties pēc senču parašām, jo, patiesībā, svētku eglītes nešana un pušķošana ir sena senču tradīcija, kas godina aizsaulē aizgājušos.

Ziemassvētku eglīte, pirmo reizi tika pušķota Latvijā, un ļoti strauji paraša aizgāja tieši Eiropas valstīs. Koku dekorēšana ir viens no pagānu rituālu galvenajiem elementiem. Kristieši šo parašu ir pārņēmuši tieši no pagānu rituāliem, arī savos godināšanas svētkos izrotājot egli, kas simbolizē mūžīgu dzīvību. Eglītē tiek iekarināti eņģeļu dekori, zvaigznes un sveces, kas rada mieru un ticību. Jebkura sveces liesma, kas tiek iededzināta Ziemassvētku laikā ir kā svētība Jēzum Kristum.

Nedēļa pirms Ziemassvētku vakara, tiek dēvēta par Adventes laiku. Tas ir kluss gaidīšanas laiks, kurā katru svētdienu vainagā katrā mājā tiek aizdegta svecīte. Adventes ir laiks, kad cilvēki logos iededz pēc iespējas vairāk gaismu – ar svecīšu vai spuldzīšu palīdzību. Reliģiski cilvēki to saista ar Bībeles rakstiem – pavadot visas klusās nedēļas gaismas ieskautiem, tie gaida lielo Gaismas dzimšanu. Četras svecītes tiek iestiprinātas Adventes vainagā, kas ir veidots no egļu zariem. Zaļās skujas un vainaga apaļā forma ir kā mūžības simbols. Kristieši uzskata, ka svecēm, kas ir ievietotas vainagā ir jābūt tieši violetā krāsā, jo tā raksturo cerības un ciešanas. Gaidot Ziemassvētku vakaru, katru svētdienu Baznīcās notiek īpaši tematiski dievkalpojumi.

Pašās Ziemassvētku dienās, Pirmajos un Otrajos Ziemassvētkos, reliģijas piekritēji dodas uz baznīcu, lai svinīgi noklausītos svētvakara dievkalpojumu. Baznīcas tiek īpaši dekorētas šiem svētkiem – viss tiek saistīts ar balto šķīstības krāsu. Īpaši tiek izceltas svētbildes ar Jēzus Kristus dzimšanas vietas attēlojumiem, Betlēmes kūtiņas ainām. Dievkalpojuma laikā tiek dziedātas dziesmas, kā “Klusa nakts, Svēta nakts”, “Jūs, bērniņi, nāciet” un citas, muzikālā ērģeļu pavadījumā. Dievkalpojuma beigās svinīgi tiek iededzinātas baltas svecītes, esot lielā un svētā brīža gaidīšanā. Šīs dienas ir, viennozīmīgi, visplašāk apmeklētākās dievkalpojumu dienas baznīcās.

Ticība kādai konkrētai reliģijai nav spiesta lieta, visbiežāk sajūta, ka esi kādas konkrētas reliģijas piekritējs, rodas tevī pašā. Tāpat nav noteiktas galvenās pasaules reliģijas, kurām cilvēkiem ir jātic. Tāpēc mūsdienās ir parādījušās daudz jaunas reliģiskas kustības, kuras nepieder vispārīgi līdz šim zināmajos virzienos. Tās ir pavisam jaunas mācības, jauni mērķi un iemesli, taču pats galvenais, kas vieno kopā jaunas reliģijas pārstāvjus paliek viens un tas pats – tā ir ticība kaut kam. Jaunākās reliģijas nereti mēdz pieiet pavisam citādākā ticības ceļā, piemēram, dziedināšana, meditācija, modernas zinātnes, taču dažas vēl joprojām atgriežas pie pagāniskām tradīcijām.

Jehovas liecinieki

Šīs jaunās reliģijas piekritēji tic Dieva esamībai un mācībai. Viņi tic, ka Dieva mācība ir vienīgā, uz ko var paļauties, cieši noraidot, piemēram, asiņu pārliešanu. Viņi neatbalsta valsts godināšanas dienas, karoga pacelšanu sērās un svētkos, himnas dziedāšanu valstij svarīgās dienās. Tāpat viņi nepiedalās valsts veidošanā, atturoties no vēlēšanām. Viss pasaulīgais Jehovas lieciniekiem šķiet bezvērtīgs, galvenais ir Dieva Dēls un Tēvs. Taču, viņi nesvin arī nedz Ziemassvētkus, ko citas reliģijas uzskata par Jēzus Kristus dzimšanu un Lieldienas, kas ir Jēzus Kristus augšāmcelšanās diena. Vienīgais, kam tic Jehovas liecinieki, ir nokļūšanai debesīs pie Jēzus Kristus. Katru nedēļu Jehovas liecinieki tiekas kopīgās telpās, lai studētu Bībeli un nodotos tās sludināšanai citiem cilvēkiem. Tiek izdalīti sludinātāji – pionieri, kas uz ielas uzrunā cilvēkus, pievēršot tos domām par Jēzu Kristu un viņu ticību, tāpat izdala brošūras, ko paši pagatavojuši.

Pēdējo dienu svētie

Šīs reliģijas piekritēji ir dziedniecības un cilvēka svētīšanas spēju piekritēji, piešķirot Svētā Gara svētītas dāvanas, uzliekot savu roku lūdzējam. Svētā Gara dāvanām ir liela nozīme reliģijas piekritēju vidū, it sevišķi tiem, kas stājas laulībā, jo, saņemot dāvanu no Svētā Gara, tā ilgst arī pēc aiziešanas viņsaulē. Šī ir samērā jauna mācība, kas dibināta 1830. gadā, Amerikā. Viņu ticības pamatā ir ne tikai Bībeles svētie raksti bet arī “Mormona grāmata”, “Mācība un derības” un “Dārgā pērle” teksti. Mormona grāmatas rakstu pamatā ir pestīšanas mācība, un, ka visi cilvēki pirms piedzimšanas ir dzīvojuši pie Dieva, tāpēc, tiem piedzimstot, tiek kristīti jaunai dzīvei, iegremdējot svētā ūdenī.

Dievturi jeb Neopaganisma piekritēji

Laikā, kad 19. gadsimtā cieši sāka pētīt senču parašas un ticību svētajiem dieviem, aizsākās nacionālā kustība ko dēvē par Neopagānismu. Šāda reliģija ir izplatīta Latvijas robežās, jo atbalsta latviešu mitoloģijas un folkloras liecības. Tās galvenie pielūgsmes objekti ir Dievs (radītājs un visa sākums), Māra (visu materiālo lietu sākums) un Laima ( likteņa lēmēja un pasaules kārtības regulētāja). Šādas reliģijas idejiskums atspoguļojas latvju dainās. Ir mēģinājumi šo reliģiju izskaust, pat represējot tās piekritējus, tači ciešākie atbalstītāji atkal saveda kopā visus ticīgos.

Svami Satja Sai Baba

Šī jaunā reliģija ir izcēlusies 20.gadsimta vidū, par pamatu ņemot hinduisma ticību. Vispopulārākā tā ir Indijā, taču tas sekotāji apvienojas arī Amerikā un Eiropā. Ticības aizsācējs ir Satja Sai Baba, ko piekritēji uzskata par Dieva iemiesojumu un brīnumdari, taču noliedzēji – par krāpnieku un šarlatānu. Viņa dzimšanas dienā ir piepildījies kāds sens pareģojums, par indiešu svētā augšāmcelšanos. Mācības galvenie elementi ir patiesība, pareiza rīcība, miers visapkārt, un vardarbības izskaušana. Cilvēka dzīves galvenā jēga ir dzīvot vienotībā ar dzīvām radībām sev apkārt un uztvert Dievu kā reālu.