“Netici tikai tāpēc, ka esi to dzirdējis

Netici visam, ko runā un baumo

Netici visam, kas ierakstīts reliģiskās grāmatās

Netici visam, ko saka tavi skolotāji un vecākie

Netici tradīcijām tikai tāpēc, ka tās sludina daudzas paaudzes

Apsver un analizē visu no sava skata punkta, atrodi to, kas veicina labo un ļauno, pieņem to un sadzīvo.”

Budisms ir ceturtā lielākā pasaules reliģija (aiz kristietības, islāma un hinduisma), kurai ir aptuveni 376 sekotāji. Tā ir dibināta Indijas ziemeļos apmēram 563 – 460 gadā pirms mūsu ēras un izplatījusies līdz Tālajiem Austrumiem, nostiprinot ievērojamas saknes Ziemeļamerikā. Tās dibinātājs bijis Buda. Buda balstīja savu mācību uz ciešanām. Eksistence ir sāpīga un dzīves galā tāpat var būt neapmierinātības sajūta. Galvenie nosacījumi, kas padara personu par indivīdu, ir neapmierinātība un ciešanas. Individualitāte nozīmē ierobežojumus, ierobežojumi rada vēlmi, vēlme rada ciešanas, jo vēlmes vienmēr ir pārejošas un mainīgas. Lai sasniegtu dzīves augstāko mērķi nirvānu, cilvēkam jāiznīdē pasaulīgās alkas un tieksmes.

Budisma piekritēji tic karmai, dharmai un reinkarnācijai. Atšķirībā no lielākajām reliģijām, piemēram, kristietība, budisms sevī neietver pielūgšanu un viena Dieva atzīšanu. Tas arī nemāca cilvēka dvēseles esamību.

  • Karma – cilvēka iepriekšējās dzīves atspoguļojums nākamajā dzīvē. Karma sevī summē labos un sliktos darbus, kas nosaka kādā veidolā nākošā dzīvē atdzims mirušā dvēsele (Bagāts, nabags, vesels, invalīds, pat dzīvnieka formā).
  • Dharma – ietver sevī divas pārliecības: Budas mācība (ceļš uz apgaismību) un Visuma principi.
  • Reinkarnācija – atdzimšana pēc nāves, iemiesojoties jaunā ķermenī, kas var būt cilvēka, dzīvnieka vai pārdabiskas būtnes.

Daudziem reliģijas piekritējiem Budisms ir kas vairāk kā vienkārši ticība kam augstākam, tas ir vairāk kā dzīves veids. Tā ir filozofija, kas ļauj dzīvot morālu dzīvi, būt uzmanīgam un apzināties savas domas un darbības, attīstīt gudrību un izpratni. Budisms izskaidro dzīves mērķi, acīmredzamo un nevienlīdzību visā pasaulē, tas ir dzīves veids, kas ved uz patiesu laimi. Budisma mācību var saprast ikviens. Tā ir kā sava veida problēmu risinājuma atslēga, kas jāmeklē sevī. Katrs cilvēks uzņemas atbildību par savu rīcību. Kāds viņš būs šajā dzīvē, atspoguļosies nākošajā.

Lai gan sākotnēji Budisms ir cēlies no Indijas, šobrīd šajā valstīt šī reliģija ir praktiski izmirusi. Budisma vietu Indijā ir ieņēmis Hinduisms, kam ir sekotāji ap 80% no visas valsts iedzīvotājiem. Savas jaunās saknes ir dibinātas Šrilankā, no turienes paplašinājies visā Āzijā, attīstoties vairākos veidos:

1. Teravādas budisms (tiek saukts arī par Dienvidu budismu) ir dominējošā reliģija Dienvidaustrumu Āzijā kopš 13. gadsimta, ar savām izveidotajām monarhijām Taizemē, Birmā, Kambodžā un Laosā.
2. Mahājanas budisms lielākoties ir Ķīnā, Japānā, Korejā, Tibetā un Mongolijā.
3. Vadžrajānas budisms (pazīstams arī kā Ezotēriskais budisms, Mantrajānas budisms, Tantriskais budisms) tiek uzskatīts kā Mahājanas budisma daļa

Budisms ir reliģija, ko mēs varētu pielīdzināt kā nākotnes kosmisko reliģiju: tā ir varenāka par personīgo Dievu, izvairās no dogmām un teoloģijas, aptver dabu un garīgo matēriju.

Šobrīd populārākais Budisma simbols ir Budas skulptūra. Pirmsākumos statujas netika izmantotas, tā vietā budisti mākslinieciski attēloja Budu, Lotosa ziedu, Bodhi koku un Budas pēdas. Budismā svarīga ir krāsu nozīme, jo īpaši baltai, dzeltenai, sarkanai, zilai un zaļai krāsai. Lielu vērību budisti pievērš meditācijai, kuras laikā kontrolē savu ķermeni un elpošanu.