Islāms

Islāms ir otra lielākā pasaules reliģija, kas turpina arvien pieaugt. Islāma ticīgie tik dēvēti par musulmaņiem. Reliģijas piekritēji sasniedz apmēram 1,6 miljardus piekritēju, kas ir apmēram 23% no visiem pasaules cilvēkiem. Reliģija šobrīd piedzīvo strauju pieaugumu, un tiek lēsts, ka 2050. gadā tā var sasniegt līdz pat 2,8 miljardu sekotājiem, kas būs aptuveni vienāds skaits ar kristiešiem.

Par Islāmu mēdz teikt: “Islāms neveicina vardarbību vai mieru. Islāms ir tikai reliģija. Atkarībā no tā, ko tu pasniedz, tāda arī būs tava reliģija. Ja esi vardarbīgs cilvēks, tad vardarbīga arī būs tava reliģija, kurai tici, un vienalga, vai tas ir islāms, kristietība, budisms vai hinduisms.” bieži tiek diskutēts par Islāma reliģiju, un radikāli tiek uzsvērtas tādas tēmas kā terorisms, slepkavības, masu slepkavības un genocīds. Tas nav tālu no patiesības, ka šobrīd šī ir tuvākā iezīme, ar ko visai pasaulei asociējas musulmaņi, taču jāpiebilst, ka tikai nelielu daļu no visa lielā sekotāju skaita varētu pievienot šiem apgalvojumiem.

Vārds “Islāms” arābu valodā nozīmē “Pakļaušanās Dieva gribai”. Šis vārds ir cēlies no tās pašas saknes vārda “Salam”, kas tulkojumā nozīmē “miers”. Islāma reliģija māca, ka, lai panāku patiesu sirds mieru, ir jāpakļaujas Dievam un viņa dievišķajiem likumiem. Dievs ir Visvarenais, kas atklāja cilvēci un nekas cienīgāks un vairāk pielūdzams par Viņu nav. Vārds “Musulmanis” nozīmē “pakļautais Dieva gribai” neatkarīgi no viņa rases, tautības un etniskās izcelsmes. Būt musulmanim nozīmē apzināties pakļautību un aktīvi paklausīt Dievam, dzīvot saskaņā ar Viņa ziņu. Islāms pārņem daudzas pasaules valstis, kas lieliski atspoguļo to, ka par musulmani var kļūt jebkādas rases un etniskās grupas cilvēks. Īpaši strauji Islāms izplatās Anglijā, Amerikā, Bosnijā, Nigērijā, Indonēzijā un Marokā. Daži cilvēki kļūdaini uzskata, ka Islāms ir tikai arābu reliģija, taču tas ir tālu no patiesības. Jāatzīmē, ka 80% no musulmaņiem nav arābi. Indonēzijā vien ir vairāk musulmaņi nekā visā Arābijā kopā.

Islāmu nevarētu dēvēt par jaunu reliģiju, jo “pakļaušanās Dieva gribai” vienmēr ir bijis pats svarīgākais daudzu reliģiju pamatā. Šī iemesla dēļ Islāma taisnība ir tas pats mūžīgais vēstījums, kas gājis cauri gadsimtiem par Dievu un viņa praviešiem un sūtņiem. Muhameds ir pravietis, kas aizsāka Islāma reliģijas mācību, kas nebūt tik ļoti neatšķiras no visām. Tas ir mūžīgs vēstījums visai cilvēcei.

Musulmaņu svētie raksti ir Korāns, kurā apkopotas visas Dieva atklāsmes, kuras ir sludinājis pravietis Muhameds. No arābu valodas tulkots, Korāns nozīmē ”deklamēšana”. Atšķirībā no citiem sakrāliem rakstiem, Korāns ir saglabājies visos gadsimtos vārds vārdā, kā tas pirmo reizi tika uzrakstīts pēc Muhameda nāves. Tā vērtība ir nemainīgi saglabājusies gan vārdos, gan darbībās. Korāns ir dzīvs brīnums, kas mūžīgi saglabājies arābu valodā. Korāna raksti attiecināmi visai cilvēcei un nav domāts kādai “izredzētai tautai”. Tas palīdz cilvēkiem, kuriem dzīvē ir iestājies tukšums, šaubas un garīgais izmisums, piedāvājot risinājumu. Tas māca, ka Dieva apziņa ir jāveicina visās cilvēku lietās, ietver dzīves aspektus un ētiku.

Islāms māca, ka ticība un rīcība iet roku rokā. Dievs ir devis cilvēkiem brīvo gribu, lai arī cilvēki ir vāji un bieži krīt grēkā. Raksturs ir arī Dieva radīts. Islāms māca, ka patiesu laimi var iegūt, dzīvojot pilnvērtīgu dzīvi. Ticīgajiem ir jābūt apmierinātiem, par to, ko dievs ir devis.