Hinduisms

Hinduisms ir reliģija, kas vislielākā vairākumā pastāv Indijā un Nepālā. Indijā 80% iedzīvotāji ir hinduisti. Kopumā tai visā pasaulē ir ap 950 miljoniem piekritēju, kas šo reliģiju ierindo trešajā lielākajā reliģijā aiz kristietības un islāma ticīgajiem.

Reliģijas nosaukums ir aizgūts no persiešu vārda Hindu, kas nozīmē “upe”. Reliģiju mēdz dēvēt arī par Sanātana Dharma (“Mūžīgā reliģija”) un Vaidika Dharma (“Vēdu reliģija”). Zinātnieki apraksta hinduismu kā reliģiju ar četru tūkstošu senu vēsturi, padarot to par vecāko piedzīvojošo pasaules reliģiju. Paši hinduisti tā arī uzskata, ka viņu reliģija ir mūžīga.

Hinduisms atšķiras no kristietības un citām monoteiskām reliģijām ar to, ka:

  • Tai nav viens dibinātājs
  • Tai nav noteikts dibināšanas datums
  • Tai nav īpaša teoloģiska sistēma
  • Tai nav viens Dievs
  • Tai nav viens svētais raksts
  • Tai nav vienota morāles sistēma
  • Tai nav centrālā reliģiskā iestāde
  • Tai nav pravietis

Hindu uzskati un prakse

  • Hinduisms rietumos plaši tiek uzskatīts kā politeiska reliģija – tā tic dieviem un dievietēm.
  • Dažos apgabalos Hinduisms ir kā monoteiska reliģija, kas atzīst tikai vienu augstāko Dievu Brahmanu. Viņš tiek pielīdzināts Visumam.
  • Citviet Hinduisms uzskatāms kā trīsvienīgs skats, kur Brahmans vienlaikus tiek vizualizēts kā triāde – viens Dievs un trīs personas:
    • Brahma ir visa radītājs, jaunās realitātes veidotājs
    • Vishnu (Krišna) ir visa jaunā glabātājs un uzturētājs
    • Shiva ir postītājs, kas brīžiem parādās kā līdzjūtīgs, erotisks un destruktīvs tēls.
  • Agrākajos Hindu svētajos rakstos reliģija ir minēta kā monoteiska – viņi atzīst gan sieviešu un vīriešu dievības, taču pastāv viens augstākais Dievs.

Neskatoties uz visu, atsevišķos lauku ciematos hinduisti pielūdz pašu ciematu dievietes un tradicionālus dievus, kas pārvalda auglību, slimības. Ciematos paši iedzīvotāji vada rituālus un kopīgas lūgšanas.

Hinduisti tic dvēseles pārdzimšanai citā ķermeni, radot nepārtrauktu dzīves, nāves un atdzimšanas ciklu. Šādu mūžīgo atdzimšanu sauc par Samsara. Hindi tic karmai, kas ir uzkrāto labo un slikto darbu summa no iepriekšējās dzīves. Karma nosaka, kāda būs tava dzīve pēc atdzimšanas jaunā ķermenī. Ar labiem darbiem un ziedošanos var atdzimt augstākā līmenī. Ja iepriekšējā dzīvē tiek darīti slikti darbi, tad atdzimstot dvēsele var iemiesoties zemākā līmenī, kādā no dzīvnieku klasēm. Nevienlīdzība bagātību sadalē, prestižs, veselība, invaliditāte, ciešanas – tas viss tiek uzskatīts par savas iepriekšējās dzīves sekām gan šajā, gan pat nākošajā dzīvē.

Par hinduistiem saka tā – tie svin svētkus katru dienu, taču ar to vien ir par maz. Zinātnieki uzskata, ka šai reliģijai uzskaitīti vairāk nekā tūkstoši dažādu festivālu un svētku. Tāpat kā lielākai daļai seno reliģiju, daudzi Hindu svētki ir saistībā ar dabas pārmaiņas cikliem. Tie iezīmē gadalaiku maiņu, svinēti ražas novākšanas un auglības veicināšanas svētki. Citi svētki ir veltīti konkrētām dievībām, piemēram, godinot Šivu vai Ganešu. Pamatā hindu festivāli ir paredzēti, lai attīrītos, novērstu ļaunprātīgas ietekmes, atjauno sabiedrības uzskatus, stimulē vai atdzīvina būtiskus dabas spēkus. Festivāli ietver plašus rituālus, ieskaitot dievkalpojumus, lūgšanas, gājienus, burvju aktus, mūziku, dejas, ēšanu, dzeršanu, ziedošanu nabadzīgiem cilvēkiem.

Lielākie Hinduisma festivāli ir:

  • Holi (Holaka, Phagwa) ik ikgadējs festivāls, ko svin dienu pēc pilnmēness agrā marta sākumā. Tie piemin pavasara sākšanos un atzīmē dažādus notikumus Hindu mitoloģijā.
  • Diwali (no sanskrita valodas tulkojumā “gaismas rinda”) ir gaismas festivāls, kad piecas dienas tiek izgaismotas visas ielas, mājas un apkārtne. Daudziem hinduistiem pēc Vikram kalendāra šie svētki ir arī Vecgada vakars.
  • Mahashivaratri (Shiva Ratri) ir Lielais Šivas festivāls, kas katru gadu tiek svinēts 10. martā. Šī diena ir tradīciju pilns festivāls, kas norisinās ar rīta peldi svētajā upē, rituāla piena un medus pelde Šivas templī un godināšanas ceremonijas, kas ilgst visu dienu un nakti.